1.4. Drošības prasības medībās
Galvenie normatīvie akti:
- Medību likums
– Regulē vispārējos principus par medību organizēšanu, drošību, ieroču lietošanu, medību vadītāju atbildību u.c. - Ministru kabineta noteikumi Nr. 421 (2014. gada 22. jūlijs)
“Medību noteikumi”
– Tieši nosaka konkrētas drošības prasības, piemēram:- Aizliegums šaut virzienā, kur var atrasties cilvēki.
- Droša ieroča pārvadāšana un lietošana.
- Prasības medību laikā, piemēram, obligāta veste vai cepure ar spilgtu (oranžu) krāsu dzinējmedībās.
- Noteikumi par šāviena leņķi, medību tornī atrašanos utt.
- Ieroču aprites likums un saistītie MK noteikumi
– Regulē ieroču glabāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu medībās, tostarp drošības aspektus.
Drošības prasības medībās
Medību drošība ir paša mednieka atbildība. Lielākā daļa nelaimes gadījumu medībās notiek nepietiekamas pašdisciplīnas un nolaidīgas rīcības ar ieroci dēļ. Ir būtiski apzināties, ka medību ieroči nav rotaļlietas – tie ir bīstami rīki, kuru mērķis ir nogalināšana. Daudzi nelaimes gadījumi notiek, šaujot uz neskaidri redzamu mērķi, un spilgts apģērbs vien ne vienmēr pasargā.
Drošības prasības nosaka Medību noteikumi, un mednieku vidū valda pārliecība, ka tās ir “rakstītas ar asinīm”. Katram medniekam jāpieņem individuāls lēmums par šāvienu konkrētajā situācijā un jāuzņemas par to pilna atbildība. Ja nav pārliecības – nedrīkst šaut.
Atbildība par drošību
Ikviens medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības un likumdošanas prasību ievērošanu. Dzinējmedībās jāpakļaujas medību vadītāja norādījumiem, taču viņš nav atbildīgs par citu dalībnieku pārkāpumiem.
Medību vadītāja tiesības:
- noteikt ierobežojumus ieroču, munīcijas un suņu izmantošanā (piemēram, atļaut tikai šaušanu no tornīšiem ar karabīnēm),
- pārbaudīt ieročus un medību dokumentus,
- pārtraukt medības vai liegt dalību noteiktiem dalībniekiem (piemēram, alkohola reibumā),
- pārtraukt medības nelabvēlīgos laikapstākļos – miglā, puteņa laikā vai vētrā.
Droša apiešanās ar ieroci
Medniekam vienmēr jāizturas pret ieroci tā, it kā tas būtu pielādēts – tas ir zelta likums. Nelaimes notiek tieši tāpēc, ka mednieks kļūdaini uzskata, ka ierocis nav pielādēts. Ieroci pielādē tikai īsi pirms šāviena un izlādē uzreiz, kad tas nav vajadzīgs.
- Stobrs vienmēr jāvirza prom no cilvēkiem.
- Pielādētu ieroci nedrīkst pasniegt citam.
- Pirms šāviena jāpārliecinās, ka aiz mērķa nav cilvēki, mājlopi, mājas vai auto.
- Nedrīkst lietot ieroci ar tehniskiem defektiem (bojāts drošinātājs, plaisas u.c.).
Pareiza munīcijas lietošana
Medībās drīkst izmantot tikai tādas patronas, kas ir paredzētas konkrētajam ierocim. Pirms šaušanas medniekam vienmēr jāizlasa stobra marķējums un jāizvēlas munīcija, kas tam precīzi atbilst. Piemēram, ja mednieka rīcībā ir bise ar 12/70 kalibru, tajā nedrīkst lietot 12/76 Magnum patronas, jo tās ir jaudīgākas un var radīt bīstamus bojājumus ierocim. Savukārt 12/76 bisei drīkst izmantot arī 12/70 patronas, jo tās ir mazāk jaudīgas un der patrontelpai.
Īpaša uzmanība jāpievērš patronu kvalitātei. Medībās nedrīkst izmantot aizdomīgas patronas – tādas, kas ir vecas, uzpūtušās, mehāniski bojātas vai ar daļēji iespiestu kapseli. Tāpat nekādā gadījumā patrona nedrīkst tikt spiesta stobrā ar varu – šāda rīcība var novest pie bīstamiem incidentiem.
Ja pēc mēģinājuma izšaut šāviens nenotiek, ieroci drīkst atvērt tikai pēc 8 līdz 10 sekundēm. Tas ir svarīgi, jo patrona var aizkavēti sprāgt, un čaulīte ar lielu ātrumu var izlidot ārā – tieši sejā, radot nopietnus ievainojumus.
Ieroča izlādēšana un pārbaude
Veicot jebkādas darbības ar ieroci – to pielādējot vai izlādējot – stobram vienmēr jābūt pavērstam drošā virzienā: uz augšu vai uz leju. Tā ir viena no būtiskākajām drošības prasībām.
Lai pareizi izlādētu ieroci, vispirms ir jānoņem aptvere, pēc tam jāatver aizslēgs un rūpīgi jāpārbauda, vai stobrā nav palikusi patrona. Šo darbību nedrīkst sasteigt, jo pat viena aizmirsta patrona var radīt nopietnas sekas.
Svarīgi atcerēties: ierocis vienmēr tiek uzskatīts par pielādētu, arī tad, ja vizuāli tas tā neizskatās. Šāda attieksme ir vienīgais veids, kā novērst nelaimes gadījumus.
Ja patrona ir iestrēgusi un nav iespējams to droši izņemt, tad aizslēgs jāaizver un jāveic šāviens, ievērojot visas drošības prasības. Šādā situācijā par notikušo nekavējoties jāinformē medību vadītājs.
Papildu drošības apsvērumi
Ja nav paredzēts šaut uzreiz pēc ieroča pielādēšanas, tas obligāti jāuzliek uz drošinātāja. Tas ir vienkāršs, bet svarīgs solis, lai izvairītos no nejauša šāviena.
Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kurās medniekam jāpārvar šķēršļi – piemēram, jālec pāri grāvim, jākāpj pāri sētai vai jāuzkāpj medību tornī. Šādos gadījumos ieroci vienmēr pirms tam izlādē, jo kritiena vai paslīdēšanas gadījumā nav iespējams kontrolēt, kurp būs pavērsts stobrs. Tas attiecas arī uz brīžiem, kad tiek kāpts iekšā transportlīdzeklī vai ieiets telpā – arī tad ierocim jābūt izlādētam vai vismaz pārbaudītam.
Medīt aizliegts alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Ja alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles, vai ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai citu vielu ietekme, medību vadītājs ir tiesīgs liegt piedalīšanos medībās.
Stobra tīrība un drošība šāviena laikā
Pirms katra šāviena medniekam jāpārliecinās, ka stobrā nav iekļuvis neviens svešķermenis – piemēram, sniegs, dubļi, smiltis vai zari. Šāds piesārņojums var izraisīt stobra aizsprostojumu un pat tā izplīšanu, kas var radīt smagus ievainojumus.
Īpaši svarīgi ir pārbaudīt stobru, ja ierocis ir nokritis zemē vai mednieks pakritis. Šādos gadījumos ieroci nekavējoties izlādē un veic vizuālu pārbaudi. Lai novērstu svešķermeņu iekļūšanu, mednieki var izmantot speciālus stobra korķus vai vienkārši uzlīmēt papīra līmlenti uz stobra gala. Šaušanas brīdī šāds pārsegs automātiski tiks izšauts kopā ar gāzēm, neradot draudus.
Jāņem vērā arī tas, ka pastiprināts čoks (1,25 mm sašaurinājums) nav paredzēts šaušanai ar lodēm – tas var izraisīt stobra plīsumu. Papildu bīstamību rada situācijas, kad stobrā paliek čaulītes atliekas vai propa fragments no iepriekšējā šāviena – tāpēc pēc katras šāviena sērijas ieteicams veikt pārbaudi.
Turklāt ar divstobru bisi nekādā gadījumā nedrīkst vienlaikus izšaut no abiem stobriem, jo ierocis konstrukcijas ziņā tam nav paredzēts un tas var izraisīt tā sabojāšanos vai pat eksploziju. Nedrīkst arī vienlaikus turēt pirkstus uz abām mēlītēm.
Visbeidzot – ierocis ir paredzēts tikai šaušanai. Ar to nedrīkst piebeigt ievainotu dzīvnieku vai izmantot kā rīku, piemēram, lai izvilktu medījumu no ūdens. Šāda rīcība var ne tikai sabojāt ieroci, bet arī apdraudēt mednieka drošību.
Bīstamība un šāviena virziens
Viens no svarīgākajiem drošības principiem medībās ir apzināties, kurp vērsts ieroča stobrs un kur var aizlidot lode. Katram šāvienam ir potenciāls nodarīt kaitējumu pat lielā attālumā, tāpēc medniekam vienmēr jānovērtē apkārtne pirms izšaušanas – arī tad, ja šķiet, ka mērķis ir drošs.
Atkarībā no izmantotā ieroča veida lodes darbības rādiuss ir ievērojams:
- Vītņstobra lode var būt bīstama pat 4 līdz 5 kilometru attālumā.
- Gludstobra lode – aptuveni 1000 līdz 1100 metrus.
- Renkuļi un rupjas skrotis var sasniegt 300 līdz 800 metrus.
Vistālāk lode aizlido, ja tā tiek izšauta 30–33 grādu leņķī uz augšu, tāpēc ir ļoti svarīgi kontrolēt šāviena virzienu un leņķi. Īpaša piesardzība jāievēro arī medībās pie valsts robežām – šaut robežas virzienā aizliegts, ja pastāv risks, ka lode var to šķērsot vai trāpīt robežas joslā.
Rikošeti
Vēl viens būtisks apdraudējums ir rikošeti – situācijas, kad lode vai lādiņš atsitas pret kādu virsmu un maina lidojuma virzienu, bieži vien neparedzami. Šādos gadījumos ievainojumu vai bojājumu risks ir īpaši augsts.
Rikošeti var notikt, kad lādiņš atsitas pret cietām virsmām, piemēram, apledojušu ceļu, akmeņiem, mūriem vai pat ūdeni. Ūdensputnu medībās tas ir būtisks riska faktors, jo īpaši tad, ja tiek izmantotas tērauda skrotis – tās ir vieglākas, cietākas un mazāk deformējas, tāpēc rikošetē vairāk nekā svina skrotis.
Arī pilnapvalka (FMJ – Full Metal Jacket) vītņstobra lodes rikošetē pastiprināti, jo trāpījuma brīdī tās saglabā formu un nedeformējas. Tāpat nav ieteicams lietot apaļas gludstobra svina lodes, jo arī tās rikošetē vairāk nekā citas munīcijas formas.
Dzinējmedības
Dzinējmedības ir viena no organizētākajām un potenciāli bīstamākajām medību formām, tāpēc to laikā īpaši svarīgi ievērot drošības un likumdošanas prasības. Par šīm prasībām atbildīgs ir ikviens medību dalībnieks, neatkarīgi no lomas. Dzinējmedībās visiem jāievēro medību vadītāja norādījumi, taču, ja kāds dalībnieks pārkāpj noteikumus, atbildību par to viņš nes pats – nevis vadītājs.
Redzamība un ekipējums
Lai nodrošinātu redzamību, visiem medību dalībniekiem – gan medniekiem, gan dzinējiem – jāvalkā spilgtas krāsas apģērbs vai apģērba elementi, kas labi izceļas uz apkārtējā fona. Parasti tiek izmantotas oranžas vai zaļas vestes un cepures. Ja šāds apģērbs nav, piedalīšanās dzinējmedībās ir aizliegta. Arī medību suņiem jābūt aprīkotiem ar spilgtas krāsas elementu – vismaz 2 cm platu kaklasiksnu vai vesti.
Dažviet ārvalstīs ar spilgtu cepuri nepietiek – jālieto arī spilgta virsjaka, kam var būt arī kamuflāžas raksts, jo medījamie dzīvnieki krāsas neatšķir, viņu redze ir melnbalta.
Uzvedība mastā
Medniekam, stāvot norādītajā vietā uz masta, ir jāzina mednieku līnijas izvietojums un blakus esošo mednieku atrašanās vietas. Ir jāapzinās ne tikai tuvāko, bet arī tālāko kaimiņu atrašanās vietas, jo masta līnija reti kad ir pilnīgi taisna. Īpaša atbildība gulstas uz tiem, kuri atrodas flangos, kur līnija maina virzienu.
Medniekam labāk stāvēt pie meža malas (masta pusē), nevis stigas vidū vai masta pretējā pusē. Līniju veidot uz valsts galvenajiem ceļiem vai to nodalījuma joslām ir aizliegts.
Ieroča lietošana un kustība mastā
Ieroci drīkst pielādēt tikai pēc tam, kad mednieks ir nostājies savā vietā, un tikai tad, kad citi dalībnieki jau ir pagājuši garām. Ja masts jāpamet, ieroci vienmēr izlādē. Pārvietojoties, ierocim jābūt izlādētam, stobram vērstam uz augšu vai leju, vai arī ar atvērtu aizslēgu.
Kamēr nav dots signāls par masta beigām, mednieks nedrīkst patvaļīgi pamest savu vietu, pat ja viņam šķiet, ka šāviens bijis veiksmīgs. Meklēt vai izsekot medījumu drīkst tikai pēc tam. Šāda patvaļīga rīcība liecina par pašdisciplīnas trūkumu – vienu no biežākajiem nelaimes gadījumu iemesliem.
Dzinējus vada persona, kurai jāzina mednieku līnijas izvietojums un dzīšanas virziens. Pēc izdzīšanas dzinēji nostājas uz mednieku līnijas un tur paliek līdz masta beigām.
Dzinējiem mastā nedrīkst būt ieroči, un viņi nedrīkst šaut, izņemot:
- ja mednieks ar medību suni izseko savainotu dzīvnieku (ar vadītāja atļauju);
- ja viens mednieks pats vada dzīšanu.
Šaušana mastā
Šaut drīkst tikai pa skaidri redzamu mērķi, kad ir pilnīga pārliecība, ka tas ir medījamais dzīvnieks. Nedrīkst šaut miglā, pret sauli, zaru vai zāles aizsegā, kā arī pēc skaņas – tā sauktais “šāviens uz troksni” ir absolūti nepieļaujams. Mastā var atrasties arī suņi vai cilvēki – piemēram, ogotāji vai sēņotāji.
Stingri aizliegts šaut pa mednieku līniju! Ja lādiņš vai tā daļa aizlido tuvāk par 15 metriem no cita mednieka, tas tiek uzskatīts par šāvienu pa līniju – tas ir ļoti bīstams un smags pārkāpums.
Šaušanai jānotiek tikai noteiktajā sektorā – ne vairāk kā 70 grādu leņķī uz abām pusēm no perpendikula pret līniju. Ja kaimiņš atrodas tuvāk par 45–50 metriem, šāviens var trāpīt viņa sektorā – tāpēc drošības aprēķinos jāievēro šie attālumi.
Tiem medniekiem, kuri stāv masta flangos (piemēram, uz meža kvartāla stūra), jābūt īpaši uzmanīgiem. Labāk šāvienu neizdarīt, ja tas skar t.s. “stūra kvadrātu” – lai drošāk, lai to dara blakus esošais mednieks.
Kad un kur šaut
Mednieks drīkst šaut mastā, vai tad, kad medījums jau ir šķērsojis līniju un atrodas ārpus masta. Noteikts attālums, cik tālu drīkst šaut, nav, taču jāatceras – lielākā attālumā pieaug risks tikai savainot dzīvnieku.
Īpaši svarīgi ir vērot dzinējus. Ja viņi atrodas tuvāk par 200 metriem no līnijas, šaut mastā nedrīkst. Šis risks ir īpaši augsts lielos izcirtumos, kur starp dzinējiem un medniekiem nav šķēršļu. Ja tiek izmantots vītņstobrs, risks vēl pieaug, jo tā lode var būt bīstama līdz pat 4–5 km.
Katra mednieka šaušanas sektors (jeb “ietekmes zona”) mastā ir puse no attāluma līdz blakus esošajiem medniekiem. Šaut citā sektorā nedrīkst, izņemot gadījumu, kad kaimiņš jau ir izšāvis pa medījumu. Arī tad joprojām jāievēro drošības prasības.
Pārvietošanās un atpūta
Pārvietojoties viena iecirkņa ietvaros, piemēram, no viena masta uz otru, ierocis obligāti jāizlādē, bet nav obligāti jāieliek somā. Taču pārbraucot starp dažādiem medību iecirkņiem, pat vienas grupas ietvaros, ierocis jāizlādē un jāieliek koferī.
Atpūtas vietās ieroci arī izlādē. To nav vēlams likt tieši uz zemes – labāk palikt zem stobra jaku vai somu, un stobram jābūt vērstam prom no cilvēkiem. Ieteicams ieroci pakārt zarā vai novietot tā, lai tas nevarētu nokrist. Atsliet pret koku drīkst tikai tad, ja pārliecinās par stabilitāti.
Tāpat jābūt uzmanīgam ar medību nazi – tas vienmēr jānēsā makstī, lai izvairītos no savainošanās.
Individuālās medības
Individuālās medības visbiežāk notiek rīta vai vakara stundās, kā arī diennakts tumšajā laikā. Šādos apstākļos medniekam jābūt īpaši uzmanīgam, jo apgrūtināta redzamība un klimatiskie apstākļi (piemēram, mitrums, rasa, lietus) var ietekmēt gan ieroča, gan tēmēkļa stāvokli – tie var kļūt slideni vai aizrasot.
Pirms došanās individuālajās medībās, medniekam ir pienākums informēt sava formējuma atbildīgo personu, kas koordinē mednieku atrašanos iecirknī. Tas novērš situācijas, kad vairāki mednieki vienlaicīgi nonāk vienā un tajā pašā vietā, kas var radīt nopietnus drošības riskus.
Medniekam jāzina sava medību iecirkņa robežas un jāievēro atbildīgās personas norādījumi. Individuālajās medībās mednieks darbojas kā pats savs vadītājs, un uz viņu attiecas visi medību vadītāja pienākumi un atbildība.
Pārvietojoties ar ieroci medību iecirkņa teritorijā, tas obligāti jāizlādē, taču nav nepieciešams to ievietot ieroča somā vai koferī. Savukārt, ja pārvietošanās notiek ārpus medību iecirkņa (pat ja tas ir starp diviem iecirkņiem vienas grupas ietvaros), ierocis jābūt ne tikai izlādētam, bet arī jāievieto koferī.
Medības diennakts tumšajā laikā
Diennakts tumšais laiks oficiāli tiek noteikts kā periods no divām stundām pēc saulrieta līdz divām stundām pirms saullēkta. Šajā laikā medības ar šaujamieroci ir atļautas tikai tad, ja ir iespējams skaidri saskatīt mērķi dabiskā apgaismojumā – tas nozīmē, ka joprojām jāievēro prasība šaut tikai pa skaidri redzamu mērķi.
Ir arī izņēmumi, kas attiecas uz mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībām. Šos dzīvniekus ir atļauts medīt ar prožektoru vai nakts redzamības tēmēkli, taču tikai ievērojot šīm metodēm paredzētos noteikumus.
Lai šāviens būtu drošs un vērsts lejup, medības tumšajā laikā ar šaujamieroci drīkst veikt tikai no paaugstinājuma, kura platforma:
- nav zemāka par 2,5 metriem,
- ļauj izdarīt šāvienu uz leju, lai trāpījuma gadījumā lode ietriektos zemē, nevis turpinātu lidojumu nekontrolēti.
Ja medībās neizmanto ne prožektoru, ne nakts redzamības optiku, tad šādi drīkst medīt visus medījamos dzīvniekus, ievērojot iepriekš minētos augstuma un šāviena leņķa nosacījumus.
Medības diennakts tumšajā laikā
Lai gan sēdēšana tornī var šķist ērta, katrs mednieks pats pieņem lēmumu, vai tajā kāpt. Pirms kāpšanas tornī vai no tā nokāpšanas ierocis vienmēr jāizlādē. Tāpat jāpārbauda torņa konstrukcijas – vai pakāpieni ir droši un vai tie var izturēt svaru. Kāpjot, ieteicams kājas likt tuvāk pakāpienu galiem, nevis to vidum, lai izvairītos no salūšanas riska.
Tumšajā laikā arī īpaši jāievēro vispārējais drošības princips: šaut drīkst tikai pa skaidri redzamu mērķi. Nedrīkst izdarīt šāvienu, ja mērķis ir neskaidri redzams – miglā, tumsā, pret sauli vai aiz lapu un zaru aizsega. Pat ja mērķis ir redzams, medniekam jāapzinās, ka var būt citi traucēkļi, piemēram, neredzami šķēršļi vai cilvēki apkārtnē, kurus īpaši grūti pamanīt naktī.
Nekādā gadījumā nedrīkst šaut “uz troksni” – medību teritorijā var atrasties arī nejauši cilvēki, piemēram, ogotāji vai atpūtnieki, kuri nezina par medību norisi.
Medības ar naktsredzes tēmēkli vai prožektoru
Šādas metodes drīkst izmantot tikai mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās, turklāt tikai no paaugstinājuma, kura platforma nav zemāka par 2,5 metriem un nodrošina šāvienu lejup virzienā. Šī aprīkojuma izmantošana ir jāreģistrē medību pārskatā.
Kad ar šādu aprīkojumu pārvietojas tumšajā laikā, ierocim jābūt izlādētam. Tas drīkst būt pielādēts tikai tad, ja mednieks atrodas tornī. Izņēmums pieļaujams tikai, ja mednieks pārbauda šāviena rezultātu vai izseko savainotu medījumu.
Ūdensputnu medības
Ūdensputnu medību galvenais princips ir izslēgt nejauša šāviena iespēju un nodrošināt, lai tiktu aizsargāti apkārtējie cilvēki. Jāņem vērā, ka šīs medības bieži notiek pie ūdenstilpēm, kur var atrasties arī citi mednieki, makšķernieki vai atpūtnieki.
Ja ūdensputnus medī pieejot vai brienot, ieroci pielādē tikai pēc ierašanās medību platību robežās. Savukārt, ja medī no laivas vai luktas, ieroci drīkst pielādēt tikai tad, kad ir ieņemta vieta.
Svarīgi: iekāpšana laivā un vietas ieņemšana tajā ir divi dažādi posmi. Ieroci drīkst pielādēt tikai pēc pilnīgas nostabilizēšanās laivā, turklāt stobri jāvirza tā, lai nerastos risks sašaut laivu.
Medniekiem, kas atrodas luktās, jāzina blakus esošo mednieku atrašanās vietas vismaz 100 metru rādiusā, lai izvēlētos drošu šaušanas virzienu – īpaši tāpēc, ka mednieki šādās situācijās mēdz maskēties.
Kad ierocis netiek lietots, tas vienmēr jāizlādē, arī noliekot to malā.
Medības no laivas “uz celšanu”
Šajā gadījumā jāatceras, ka laiva nav stabila. Tāpēc:
- Ieroci pielādē tikai pēc tam, kad ir ieņemts stabils stāvoklis.
- Ja laivā ir vairāki mednieki, šaut drīkst tikai viens – tas, kurš nestumj vai neairē (parasti priekšgalā).
- Parādoties medījumam, laivas stūmējam vai airētājam jāpārtrauc kustība, lai šāvēja stāvoklis būtu stabils.
- Nepieredzējušiem medniekiem ieteicams šaut sēdus.
- Ja kāds iekrīt ūdenī, atpakaļ laivā jākāpj pār laivas aizmuguri, nevis sānu.
Ja medniekiem jāsamainās vietām, tas jādara droši:
- Vispirms ieroci izlādē un novieto tā, lai tas nevar noslīdēt vai nokrist.
- Mednieki ieņem jaunas pozīcijas.
- Tad ieroci pasniedz šāvējam ar stobru vērstu uz augšu.
- Ieroci pielādē tikai pēc tam, kad ir atkal ieņemts stabils stāvoklis.
Medības no stacionāras (nekustīgas) laivas
Šādā gadījumā drīkst šaut visi laivā esošie mednieki, taču iepriekš jāsaskaņo šaušanas sektori. Nekādā gadījumā nedrīkst šaut pāri cita mednieka galvai.
Jāievēro arī drošs šaušanas leņķis un attālums – putnam jālido vismaz 30° leņķī virs horizonta, un šāviena virzienā jābūt pārskatāmam apvidum vismaz 150 m attālumā.
Šaut uz peldošu putnu nedrīkst, jo skrotis var rikošetēt pret ūdens virsmu un aizlidot nekontrolēti. Izņēmums pieļaujams tikai tad, ja putns ir ievainots un jāpiebeidz – bet arī tad tikai tad, ja teritorija pārskatāma vismaz 150 m attālumā, un tajā nav cilvēku.
Putnu, kas sēž uz zemes, drīkst medīt, ja vien tiek ievērotas visas drošības prasības.
Ievainota medījuma izsekošana
Izsekojot ievainotu medījumu, stingri jāievēro drošības prasības un jābūt īpaši uzmanīgam. Dzinējmedībās šī situācija ir bieži sastopama, tāpēc nepieciešama disciplinēta rīcība.
Sekot ievainotam dzīvniekam drīkst tikai ar medību vadītāja atļauju. Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir patvaļīga masta vietas atstāšana pēc šāviena, lai “paskatītos, kas tur ir”. Šāda rīcība ir bīstama, jo citi dalībnieki vairs nezina, kur mednieks atrodas, un tas var radīt nopietnus draudus.
Ja ievainotu dzīvnieku aprej medību suņi, tuvoties tam drīkst tikai viens vai divi mednieki, kurus konkrēti norīkojis medību vadītājs. Tas ir būtiski, jo ievainots dzīvnieks var būt agresīvs un pēkšņi uzbrukt.
Tuvojoties lielam medījumam – alnim, staltbriedim, mežacūkai, stirnai, vilkam vai lūsim –, to dara ar pielādētu ieroci, pieejot no mugurpuses. Īpaša uzmanība jāpievērš ausīm un sariem uz skausta – ja ausis ir pieglaustas, bet sari sacelti, dzīvnieks vēl nav miris un var uzbrukt.
Ievainota mežacūka ir īpaši bīstama – tās uzbrukumu dažkārt var izvairīties ar strauju lēcienu sānis, kad dzīvnieks atrodas apmēram 2–3 metru attālumā.
Ja medījums tiek pārbaudīts vai tiek veikta izsekošana diennakts tumšajā laikā, jāizmanto pastāvīgi ieslēgts gaismas avots – piemēram, lukturis vai prožektors. Atgādinām, ka diennakts tumšais laiks ir periods no 2 stundām pēc saulrieta līdz 2 stundām pirms saullēkta.
Ja noticis nelaimes gadījums…
Ja medību laikā notiek nelaimes gadījums, medību vadītājam ir skaidri noteikti pienākumi, kas jāizpilda nekavējoties:
- Pārtraukt medības.
- Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu cietušajam notikuma vietā.
- Izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja nepieciešams, vai nodrošināt cietušā nogādāšanu slimnīcā.
- Informēt Valsts policiju un Valsts meža dienestu par notikušo.
- Norobežot notikuma vietu un rūpēties par pēdu, pierādījumu un situācijas saglabāšanu izmeklēšanas vajadzībām.
Ja nelaimes gadījums noticis individuālajās medībās, šie paši pienākumi attiecas uz pašu mednieku, jo viņš darbojas kā savas medības vadītājs. Tādējādi viņam ir ne tikai atbildība par drošību, bet arī jārīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikpat kā oficiālajam medību vadītājam organizētās medībās.