1.5. Medību šaujamieroči un munīcīja, to uzbūve un ballistikas pamatprincipi

Medību šaujamieroči un munīcija, to uzbūve un ballistikas pamatprincipi

Vītņstobra ieroči (karabīnes)

Vītņstobra ieroča galvenā iezīme ir spirālveida gropes visā stobra iekšpusē. Šīs vītnes liek lodei griezties ap savu garenasi, nodrošinot stabilāku lidojumu un precīzāku trāpījumu. Šī stabilizācija tiek panākta pateicoties žiroskopiskajam efektam – līdzīgi kā bērnu vilciņš, arī rotējoša lode tiecas saglabāt savu virzienu.

Vītņstobra ieroči ir jaudīgi, ar lielu darbības rādiusu un augstu precizitāti, taču tie ir paredzēti tikai šaušanai ar lodēm.

Kalibrs tiek norādīts milimetros vai collas daļās, un to mēra pa stobra pamaturbuma diametru vai arī pa vītnes ārējo diametru. Piemēram, gan .308 Win, gan .300 Win. Mag izmanto vienāda diametra lodes, bet atšķiras mērīšanas veids.

Drošība: šāviena brīdī stobrā veidojas spiediens līdz 3600 bāriem, tādēļ izšauta lode var būt bīstama līdz pat 4–5 km attālumā. Vistālākais lidojums notiek, ja šauj ar 30–33 grādu leņķi.

Vītņstobra ieroča uzbūve

1. Stobrs: aprīkots ar patrontelpu un spirālveida vītnēm; nedrīkst saskarties ar laidi, lai saglabātu precizitāti. Stobra gals ir īpaši jāsargā no bojājumiem.

2. Aizslēga kārba: satur galvenās mehāniskās detaļas, piemēram, slīdošo vai grozāmo aizslēgu. Parasti uz tās piestiprina sprūda mehānismu un optiku.

3. Aizslēgs: noslēdz patrontelpu, iztur spiedienu, ielādē patronu, izvelk čaulīti un sagatavo nākamo šāvienu. Atbildīgs arī par kaujas atsperes uzvilkšanu.

4. Laide: ieroča satveršanai un ieplecošanai. Gatavota no koka, saplākšņa vai sintētiskiem materiāliem.

Munīcija vītņstobra ieročiem

Patrona sastāv no čaulītes, lodes, šaujampulvera un kapseles. Ir divi aizdedzes veidi:

1. Centra aizdedzes patronas – kapseles novietotas čaulītes centrā. Jaudīgākas un piemērotas lielākiem dzīvniekiem.

2. Apmales aizdedzes patronas – kapseles masa atrodas čaulītes malā. Tās lieto mazjaudīgiem ieročiem (piemēram, .22LR). Šajos ieročos nav ieteicams nospiest sprūdu, kad patrontelpa ir tukša.

Medībām ar vītņstobra ieroci (piemēram, uz alni, staltbriedi vai mežacūku) lodes enerģijai stobra galā jābūt vismaz 3000 džoulu. To nodrošina patronas, kas ir jaudīgākas par 7,62×39 mm.

Biežākie patronu apzīmējumi:

7×64 mm – 7 mm lodes diametrs, 64 mm čaulītes garums
.308 Win – .308 collas lodes diametrs, izstrādāts Winchester
.30-06 Sprg. – izstrādāts 1906. gadā Springfield arsenālā
7,62x54R – ar apmali (R)
7 mm Rem. Magnum – jaudīga Remington patrona

Lodes veidi

1. Pilnapvalka lodes (FMJ):

Apvalks pilnībā nosedz serdeni, maz deformējas un slikti nodod enerģiju.
Lietojamas mērķu šaušanai un nelielu dzīvnieku medībām.
Var rikošetēt.

2. Ekspansīvās lodes:

Trāpot mērķī, deformējas sēnes vai puķes formā, atdod enerģiju dzīvniekam.
Derīgas lielo dzīvnieku medībām.

Ekspansīvo ložu tipi:

Pusapvalka (SP): svina serde priekšgalā ir atklāta.
Tukšuma (HP): lodes priekšā ir dobums, kas trāpot izpleš lodes galvu.
Ar smaili: plastmasas smaile pārklāj tukšumu un uzlabo lodes aerodinamiku.

Svins vai bezsvina materiāli: tradicionālās lodes satur svinu, taču arvien biežāk tiek izmantotas vara sakausējuma lodes, kas ir videi un veselībai draudzīgākas.

Gludstobra ieroči un munīcija

Gludstobra ieroči (bises)

Gludstobra ieroča stobra urbums visā tā garumā ir gluds – bez spirālveida gropēm jeb vītnēm. Latvijas likumdošana nosaka, ka stobra urbuma vismaz divas trešdaļas, skaitot no patrontelpas, ir jābūt gludām, lai ieroci klasificētu kā gludstobra ieroci.

Šāda veida ieroči ir visbiežāk paredzēti šaušanai ar skrotīm un renkuļiem, taču tos var izmantot arī šaušanai ar īpaši pielāgotām gludstobra lodēm.

Salīdzinājumā ar vītņstobra ieročiem, gludstobriem parasti ir lielāks kalibrs, bet mazāka jauda un precizitāte, tāpēc tie vislabāk piemēroti šaušanai tuvās distancēs – līdz apmēram 50 metriem. Piemēram, 12. kalibra gludstobra ieroča stobra diametrs ir 18,6 mm.

Kalibra apzīmējums cēlies no vēsturiski praktiska principa – cik lodes no vienas mārciņas svina varēja izliet noteiktajam kalibram. Piemēram, 12. kalibram no vienas svina mārciņas varēja izliet 12 lodes, bet 16. kalibram – 16 mazāka diametra lodes.

Spiediens stobrā gludstobra ieročiem ir krietni mazāks nekā vītņstobra ieročiem – piemēram, 12/70 patronai tas ir ap 650 bāru, bet 12/76 Magnum patronai – ap 900 bāru.

Bīstamība: gludstobra lodes var sasniegt līdz 1000–1100 m attālumu, savukārt rupju skrošu vai renkuļu lādiņš var būt bīstams ap 300–800 metru robežās.

Ir arī gludstobra ieroči ar lēzenām vītnēm stobrā, kas paredzēti gludstobra munīcijai. Tie ir efektīvi līdz 100–120 metriem, taču no tiem jāšauj tikai ar īpaši paredzētām lodēm.

Gludstobra ieroča uzbūve

1. Stobrs: gluds, ar konusveida pāreju no patrontelpas uz stobra kanālu. Stobra galā bieži atrodas čoks – sašaurinājums, kas savāc skrošu kūli ciešāk kopā un palielina lidojuma precizitāti. Čoki var būt pastāvīgi vai maināmi, un tiem ir dažādi sašaurinājuma pakāpes – no 0,15 mm (“uzlabotais cilindrs”) līdz 1,25 mm (“pastiprinātais čoks”). Ar spēcīgiem čokiem nedrīkst šaut ar lodēm, jo stobrs var tikt bojāts vai pat plīst.

2. Pastobre: nodrošina ieroča atvēršanu vajadzīgajā leņķī. Tajā var būt iebūvēts:

Ekstraktors – izbīda čaulītes;
Ežektors – automātiski izmet izšautās čaulītes.

3. Mehānisma kārba: satur:

Slēdzējmehānismu – nostiprina stobrus aizvērtā stāvoklī;
Belzējmehānismu – ietver belzeņus un kaujas atsperes;
Mēlīšu (sprūda) mehānismu – izraisa šāvienu;
Drošinātāja mehānismu – novērš nejaušu šāvienu.

4. Mēlītes (sprūdi): parasti bisei ir divas mēlītes – viena katram stobram. Dažos modeļos ir viena mēlīte ar pārslēdzēju, kas ļauj izvēlēties stobru.

5. Drošinātājs: var būt automātisks (ieslēdzas, kad bise tiek atvērta), un dažām konstrukcijām ir arī interseptori, kas pārtver belzeni, ja tas nejauši noslīd no zoba (piemēram, bisei krītot).

Gludstobra munīcija

Gludstobra patronām ir plastmasas (retāk – kartona vai metāla) čaulīte ar metāla pakaļdaļu. Tajā atrodas:

Kapselis
Šaujampulveris
Prapis
Konteiners
Lādiņš (skrotis, renkuļi vai lode)

Munīcijas veidi pēc jaudas:

Standarta jauda – čaulītes garums 70 mm (piem., 12/70);
Magnum patronas – garums 76 mm (piem., 12/76); nedrīkst lietot standarta gludstobros!
Eksistē arī 12/70 Magnum un 12/89 Magnum, tādēļ vienmēr jāpārbauda ieroča saderība.

Prapja funkcijas:

Virzulis, kas izstumj lādiņu.
Amortizē pulvera gāzu triecienu, novēršot deformāciju.

Konteiners: pasargā lādiņu no berzes pret stobra sienām un nodrošina vienmērīgāku skrošu kūļa izkliedi.

Gludstobra patronu lādiņi

1. Skrotis: parasti izgatavotas no svina sakausējuma. Jo lielāks skaitlis, jo smalkākas skrotis (piemēram, 10. numurs ir smalkāks par 1. vai 000). Tā kā svins ir toksisks, daudzviet tas tiek aizliegts, aizvietojot ar:

Tērauda skrotīm – vieglākas, cietākas, mazāk caurspiestspējīgas; jālieto par diviem izmēriem lielākas; vairāk rikošetē.
Bismuta/volframa skrotīm – līdzīgas svina skrotīm, bet dārgākas.

2. Renkuļi: faktiski tās ir lielākas skrotis (ap 6–9 mm diametrā). Gludstobra patronās renkuļu skaits ir mazāks. Tos izmantoja medībām uz vidēja izmēra dzīvniekiem, bet Latvijā ir aizliegts tos izmantot alņu, staltbriežu un mežacūku medībās.

3. Lodes: visbiežāk izgatavotas no svina, taču iespējamas arī bezsvina alternatīvas – no vara sakausējuma vai tērauda ar plastmasas apvalku. Apaļas lodes nav ieteicamas, jo tās pastiprināti rikošetē.

Medību šaujamieroču darbības sistēmas

Medību ieroči atšķiras ne tikai pēc stobra uzbūves, bet arī pēc tā, kā tiek veikta patronu pārlādēšana un šāviena sagatavošana. Ir trīs galvenās darbības sistēmas: viena šāviena, atkārtotas darbības un pusautomātiskie ieroči.

1. Viena šāviena ieroči

Šiem ieročiem nav patronu aptveres (magazīnas), tādēļ pirms katra šāviena patrona ir jāieliek ieroča stobrā ar roku. Šāda tipa ieroči ir vienkārši, bieži vien lētāki, bet ir pieejami arī augstas kvalitātes dārgie modeļi.

Pieejami gan gludstobra, gan vītņstobra variantos.
Visbiežāk tie ir atvāžamie ieroči, kurus pēc katra šāviena nepieciešams atvērt un manuāli ielādēt jaunu patronu.

2. Atkārtotas darbības ieroči (neautomātiskie)

Pēc katra šāviena patrona tiek manuāli ievadīta no aptveres ar speciāla mehānisma palīdzību. Pārlādēšana notiek ar roku darbināmu kustību.

Karabīnes ar slīdošo aizslēgu – šāvienu pārlādē, bīdot aizslēgu uz priekšu un atpakaļ.
“Pumpjveida” gludstobra bises – patronu pārlādē, virzot pastobri uz priekšu un atpakaļ.
Karabīnes ar sviras mehānismu – piemēram, tā sauktie “kovboju vinčesteri”, kur pārlādēšana notiek ar sviras kustību zem laides.

3. Pusautomātiskie ieroči

Pēc katra šāviena ierocis automātiski ielādē jaunu patronu nākamajam šāvienam, tomēr katrs šāviens tiek izdarīts, nospiežot mēlīti atsevišķi. Tātad – ierocis spēj šaut ātri, bet tikai pa vienam šāvienam uz katru mēlītes spiedienu.

Pārlādēšana var notikt:

Ar atsitiena enerģiju, ko uzņem īpašas atspēru un inerces sistēmas.
Ar pulvera gāzu enerģiju, kas tiek novirzīta caur urbumu stobrā uz gāzu aizvadīšanas mehānismu.

Šādas sistēmas sastopamas gan gludstobra, gan vītņstobra ieročos.

Tēmēkļu veidi medību ieročiem

Tēmēkļa izvēle ietekmē gan šāvēja precizitāti, gan efektivitāti dažādos medību apstākļos. Ir četri galvenie tēmēkļu veidi: mehāniskie, gaismas punkta (kolimatori), optiskie un naktsredzes tēmēkļi.

1. Mehāniskie tēmēkļi

Šie ir visvienkāršākie un visplašāk izmantotie tēmēšanas palīglīdzekļi, īpaši gludstobra ieročiem.

Gludstobra ieročiem parasti ir grauds stobra galā un tēmēšanas planka stobra virspusē. Plankai var būt ventilācijas atveres, lai šaujot novērstu karstuma izraisītu gaisa virsmirgošanu virs stobra.
Vītņstobra ieročiem parasti ir grauds stobra galā un regulējams mērķēklis stobra vidusdaļā, taču daudziem moderniem vītņstobriem mehānisko tēmēkļu vispār nav.
Plaši izplatīti ir arī mirdzošās optiskās šķiedras graudi, kas koncentrē gaismu un padara tēmēšanu ērtāku vājā apgaismojumā.

2. Gaismas punkta tēmēkļi (kolimatori)

Kolimatori ir paredzēti ātrai šaušanai uz kustīgu mērķi tuvās distancēs, piemēram, dzinējmedībās.

Tie nodrošina plašu redzeslauku un neprasa precīzu acu novietojumu.
Darbojas, izmantojot puscaurspīdīgu lēcu, kas atstaro gaismas punktu no LED diodes.
Ir divi galvenie veidi:
- Atklāts (rāmīša tipa)
- Slēgts (caurulītes tipa)
Gaismas punkts var būt rupjāks (labāk pamanāms) vai smalkāks (neaizsedz mērķi tālākās distancēs).
Visi kolimatori darbojas ar baterijām.

3. Optiskie tēmēkļi

Optiskie tēmēkļi paredzēti precīzai šaušanai tālākās distancēs un labākai mērķa saskatīšanai.

Tie sastāv no daudzām lēcām un sarežģītas mehānikas, tāpēc ir salīdzinoši dārgi un jutīgi.
Tēmēkļus raksturo:
- Palielinājums un objektīva diametrs milimetros. Piemērs: 8×56 – astoņkārtīgs palielinājums, 56 mm objektīvs.
- Bieži izmanto maināma palielinājuma tēmēkļus, piemēram, 3-12×56.
- Korpusa diametrs visbiežāk ir 25,4 mm (1 colla) vai 30 mm, bet pieejami arī 34 mm un 36 mm modeļi.
- Jo lielāks palielinājums, jo mazāks redzeslauks.
- Svarīgāka ir lēcu kvalitāte, nevis izmērs.
Dzinējmedībās izmanto platleņķa optiku ar nelielu palielinājumu, piemēram, 1-6×24.
Modernākajiem tēmēkļiem pieejami šādi uzlabojumi:
- Apgaismots punkts tēmēšanas tīkliņā.
- Iebūvēts tālmērs vai ballistiskais kalkulators.

4. Naktsredzes tēmēkļi

Šie tēmēkļi ļauj saskatīt mērķi vāja apgaismojuma apstākļos.

Naktsredzes ierīces izmanto:
- Elektroniski optisko pārveidotāju (EOP) – pastiprina gaismu.
- Digitālo sensoru (piemēram, CCD matricu) – darbojas kā digitālās kameras.
Likumā atļauti tikai mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībām no paaugstinājuma.
Termālās tēmēkļa ierīces, kas darbojas tikai ar siltumstarojumu, medībās izmantot aizliegts.

Tēmēkļu stiprinājumi

Lai šāvējs varētu precīzi un stabili izmantot tēmēkli, ir būtiski to pareizi nostiprināt uz ieroča. Atkarībā no ieroča konstrukcijas un tēmēkļa veida izmanto dažādus stiprinājumus un montāžas metodes.

Tēmēkļu stiprināšanas vieta

Vītņstobra ieročiem tēmēkļus visbiežāk nostiprina uz aizslēga kārbas.
Dažos gadījumos tēmēkli stiprina uz stobra vai tā pagarinājuma, kas izbīdīts virs aizslēga kārbas.

Izplatītākie tēmēkļu stiprinājumu veidi

“Bezdelīgas astes” (Dovetail) stiprinājums
- Kronšteini tiek nostiprināti leņķveida rievās, veidojot ciešu un noturīgu ķīļu savienojumu.
“Picatinny” un “Weaver” stiprinājuma sliedes
- Standartizētas sliedes ar leņķveida rievām un gropēm, kas ļauj viegli pievienot dažādus tēmēkļus.
- “Picatinny” ir mūsdienās populārākais risinājums, īpaši militārā un medību optikā.

Optisko tēmēkļu stiprināšana

Visbiežāk optiskos tēmēkļus nostiprina ar gredzenveida kronšteiniem, kuru iekšējais diametrs atbilst tēmēkļa korpusa diametram (parasti 25,4 mm vai 30 mm).
Dažiem optiskajiem tēmēkļiem ir īpašas stiprinājuma sliedes, kas paredzētas konkrētam modelim.
Tēmēklim jābūt nostiprinātam pēc iespējas tuvāk stobra asij, lai samazinātu tēmēšanas kļūdas un nodrošinātu precīzāku šāvienu.
Kronšteina augstums jāizvēlas tāds, lai tēmēklis neskartu stobru, bet būtu pietiekami zemu uzstādīts ērtai un precīzai šaušanai.

Ballistika: kā uzvedas lode no ieroča līdz trāpījumam

Ballistika medībās tiek iedalīta trīs posmos:

Stobra (iekšējā) ballistika – no belzeņa uzsitiena līdz lodes iziešanai no stobra.
Lidojuma (ārējā) ballistika – no stobra līdz mērķim.
Mērķa (terminālā) ballistika – pēc trāpījuma mērķī.

1. Stobra (iekšējā) ballistika

Šis posms sākas šāviena brīdī, kad belzenis trāpa patronas kapselē, un beidzas, kad lode atstāj stobru.

Čaulīte izplešas un pilnībā aizpilda patrontelpu.
Pulverim jāspēj sadegt pirms lode iziet no stobra.
Lode ļoti ātri sasniedz lielu ātrumu – jau pirmajos stobra centimetros.
Jo tālāk lode virzās pa stobru, jo pulvera gāzu spiediens samazinās.
Lode arī pēc iziešanas īsu brīdi tiek ietekmēta ar gāzēm – tāpēc ir ļoti svarīgi nesabojāt stobra galu.

Stobra garuma un formas ietekme

Garāks stobrs nodrošina lielāku lodes ātrumu.
Savukārt īsāks un resnāks stobrs mazāk vibrē, tāpēc var būt precīzāks.
Mūsdienu pulveri ļauj sasniegt pilnīgu sadegšanu arī īsākos stobros.

Stobra vītnes solis (twist rate)

Norāda, cik garā posmā lode vienreiz apgriežas (piem., 1:9 nozīmē viena apgriešanās ik pēc 9 collām).
Smagākām lodēm vajag ātrāku rotāciju – tātad īsāku soli (mazāks skaitlis).
Vieglākas lodes griežas lēnāk – garāks solis.

Atsitiens

Atsitiens ir dabisks pretreakcijas spēks: ja lode kustas uz priekšu, ierocis tiek atsists atpakaļ.
Smagāks ierocis pie vienādas patronas rada mazāku atsitienu.

2. Lidojuma (ārējā) ballistika

No brīža, kad lode pamet stobru, līdz tā trāpa mērķī.

Lodes trajektorija

Lodes lidojums ir izliekti līks – sākumā paceļas, pēc tam strauji krīt.
Trajektoriju ietekmē:
- Gaisa pretestība – samazina ātrumu.
- Zemes pievilkšanās spēks – liek lodēm krist.
Katrai patronai ir atšķirīga trajektorija – tāpēc nepieciešama piešaušana (arī gludstobriem).
Ja šāvējs sagāž ieroci sāniski, arī lode novirzās sāniski.

Tēmēšanas līnija vs. trajektorija

Tēmēšanas līnija ir taisna, savukārt lode lido pa izliekto līkni.
Lode divas reizes šķērso tēmēšanas līniju: tā sauktā “tuvā nulle” un “tālā nulle”.
Īsos attālumos jāņem vērā, ka lode vēl nav “uzkāpusi” līdz tēmēšanas līnijai – jātēmē nedaudz augstāk.

Trajektorijas “rāmji”

Medībās pietiek, ja lode trāpa 10 cm diametra aplī.
Ja ieroci piešauj 5 cm virs mērķa centra 100 m attālumā:
- 30 m – lode trāpa tieši centrā (ceļoties),
- 100 m – 5 cm virs centra,
- 150 m – atkal centrā (krītot),
- 200 m – ap 5 cm zem centra.

3. Mērķa (terminālā) ballistika

Šis posms sākas brīdī, kad lode trāpa dzīvniekā.

Kas ietekmē lodes nāvīgumu?

Precīzs trāpījums ir vissvarīgākais!
Lai medījumu nogalinātu, lodei jādod pietiekama kinētiskā enerģija – un to jādara ātri.

Lode var nogalināt, ja izraisa:

Tiešus smadzeņu bojājumus,
Asinsspiediena zudumu,
Nervu šoku,
Noslāpšanu, saindēšanos, infekciju, badu – bet šie ir mazāk droši.

Visbiežāk efektīvi nogalina lodes izrautais caurums, ja tas skar svarīgus orgānus.

Uzticami trāpījumi:

Ideāls (bet grūts) – trāpījums smadzenēs vai mugurkaula priekšdaļā.
Visdrošākais – sirds, plaušas, aknas vai lielie asinsvadi.
Pirmais šāviens ir vissvarīgākais – ievainotu dzīvnieku nogalināt ir daudz grūtāk.

Caurumi audos (kavitātes):

Trieciena brīdī rodas īslaicīgā kavitāte (“plunkšķis”).
Paliekošais bojājums – pastāvīgā kavitāte (reālais caurums).

Lodes īpašības un izvēle medībām

Nav ideālas lodes visām situācijām:

Smailas lodes – labāk precizitātei.
Strupas, smagas lodes – labāk medījuma gāšanai.
Mūsdienu lodes lidojumā ir smailas, bet trāpot deformējas un kļūst strupas.

Svarīgākās īpašības:

Lodes deformēšanās nodrošina lielāku triecienu.
Liels pieres laukums – vairāk bojā audus, bet lodei jābūt pietiekami stabilai, lai tā neizjūk.

Lodes ātruma nozīme:

Par maz ātruma – lode neizplešas.
Par daudz ātruma – lode izjūk vai izšauj dzīvniekam cauri, neatdodot enerģiju.
Ātrums jāizvēlas līdzsvaroti – arī lai nesabojātu gaļu.

Kur tēmēt medījumā?

Ieteicamie varianti:

Sagaidīt sānisku pozu – klasika: aiz pleca locītavas, ~1/3 krūškurvja augstumā.
Universāls: krūškurvja centrā – palielina iespēju trāpīt būtiskos orgānos.
Daži ieteic: pleca augšdaļā tuvu mugurkaulam.

Nevēlamie varianti:

Mugurkauls – grūti trāpīt.
Kakls – kustīgs un šaurs.
Priekšā vai no muguras šaut nevajadzētu.
Ja jāšauj no priekšas – tēmēt starp priekškājām ap 1/3 krūškurvja augstumā.

Svarīgākais princips:

Labāk nešaut vispār, ja nav pārliecības par precīzu trāpījumu.

Medību ieroča kopšana

Kāpēc ieroci jākopj?

Ieroča regulāra tīrīšana un kopšana ir būtiska tā darbspējas, drošības un ilgmūžības nodrošināšanai.

Šāviena paliekas ir ķīmiski agresīvas – tās reaģē ar mitrumu, veidojot skābes, kas izraisa koroziju un bojā stobru.
Kondensāts veidojas, kad auksts ierocis tiek ienests siltā telpā – arī tas var izraisīt rūsēšanu.
Biežas kļūdas: ieroci uzglabā mitru vai neapslaucītu, ievietojot pārvalkā vai seifā.
Ieroci jāapkopj arī tad, ja no tā nav šauts – īpaši pēc garākas stāvēšanas.
Labi kopts ierocis kalpo ilgāk un palīdz šāvējam būt precīzam.

“Ja ieroci mīl, tas atbildēs ar uzticību.”

Cik bieži tīrīt ieroci?

Ideāli – uzreiz pēc katras šaušanas reizes.
Praktiski – pēc 10–20 izšautām patronām.
Ja nevar tīrīt uzreiz – ieeļļot stobru līdz kārtīgai tīrīšanai.
Regulāra kopšana padara procesu vieglāku un ātrāku.

Galvenie netīrumu veidi (piemērs: vītņstobrs)

Pulvera un kapseles izdedži – satur oglekli.
Vara nosēdumi – no lodes virsmas.
Netīrumi veido slāņainu “pīrāgu” – pārmaiņus izdedži un varš.

Universāla tīrīšanas ķīmija neder – vajadzīgi divi līdzekļi:

izdedžu tīrītājs,
vara šķīdinātājs.

Nepieciešamie tīrīšanas piederumi (minimālais komplekts)

Slauķa kāts (ieteicams viengabala, bet var arī saliekamo).
Pulvera izdedžu tīrīšanas līdzeklis.
Vara šķīdinātājs.
Birste (bronza, misiņš vai neilons; atbilstoša kalibram).
Lupatiņas (kokvilnas, daudz), un uzgalis, uz kura tās uzspraust.
Statīvs – ļoti ērts, lai droši turētu ieroci tīrīšanas laikā.

Vispārīgi par tīrīšanu

Vienmēr tīrīt no patrontelpas puses virzienā uz stobra galu.
Pusautomātiem tas ir sarežģītāk, bet princips paliek spēkā.
Slauķi virzīt bez spēka pielietošanas, lai nekaitētu stobra sienām.
Birsti nevelk atpakaļ – tā vietā:
- Noskrūvē birsti.
- Izvelk slauķi.
- Uzskrūvē birsti no jauna.
Birstes uzdevums nav berzt, bet uzirdināt netīrumus.
Katru reizi jālieto svaiga, tīra lupatiņa.
Stobru eļļo ar neitrālu eļļu – tikai plānā kārtiņā.
Pirms šaušanas stobrs un ierocis jānoslauka sauss, lai:
- nepieķeras netīrumi,
- eļļa nesabiezē aukstumā,
- lode nelido citādi no eļļaina stobra.

Pulvera izdedžu tīrīšana

Ieeļļo lupatiņu ar izdedžu tīrīšanas līdzekli, izgrūž 3–5 reizes.
Atstāj uz pāris minūtēm.
Ar bronzas birsti izgrūž 5–10 reizes, lai atbrīvotu netīrumus.
Atkal lieto lupatiņu ar tīrīšanas līdzekli (3–5 reizes).
Pēc tam – sausas lupatiņas, līdz tās nāk ārā tīras.
Ja nepieciešams – atkārto visu procedūru.

Vara nosēdumu tīrīšana

Izgrūž lupatiņu, kas samērcēta vara šķīdinātājā, 3–5 reizes.
Ļauj šķīdinātājam reaģēt 10–15 minūtes (ne ilgāk!).
Izgrūž sausu lupatiņu – ja tā ir zila, stobrā vēl ir varš.
Neitralizē šķīdinātāju: izgrūž lupatiņu, samērcētu siltā ūdenī.
Pēc tam – sausas lupatiņas līdz tīrībai.
Ieeļļo ar neitrālu eļļu un izslauka sausu.

Drošība, apejoties ar ieročiem

Drošība medībās ir absolūta prioritāte. Pat viens pārkāpums var novest pie traģiskām sekām. Tāpēc jāievēro stingri noteikumi, kas attiecas uz visiem ieroču lietotājiem – neatkarīgi no pieredzes.

Vispārējie drošības principi

Ar jebkuru ieroci vienmēr apietas tā, it kā tas būtu pielādēts – arī tad, ja esi pārliecināts par pretējo.
Nekādā gadījumā nedrīkst tēmēt uz cilvēkiem, dzīvniekiem, ēkām, automašīnām – pat ar nepielādētu ieroci.
Pirms šāviena vienmēr jānovērtē, kas atrodas aiz mērķa – nekad nedrīkst riskēt, ja pastāv kaut mazākā iespēja trāpīt nevainīgam objektam.

Ieroča tehniskais stāvoklis

Nedrīkst izmantot ieroci ar bojājumiem, piemēram:
- bojātu drošinātāju,
- saplaisājušu laidi,
- defektīvu aizslēgu vai stobru.
Tikai tehniski kārtīgs ierocis nodrošina drošu šaušanu.

Pareizu patronu izmantošana

Lieto tikai tās patronas, kas atbilst ieroča marķējumam:
- Piemēram, vītņstobram – skatīt apzīmējumu uz stobra un izvēlēties tikai tam atbilstošas patronas.
- Gludstobra bisei (piemērs: 12/70) – nedrīkst izmantot 12/76 Magnum patronas.
- Izņēmums: 12/76 Magnum bisei var lietot arī 12/70 patronas.
Neizmantot aizdomīgas patronas, piemēram:
- vecas, uzpūtušās,
- ar neiespiestu kapseli,
- vai tādas, kas neietilpst patrontelpā bez piespiešanas.
Nekad nedrīkst spiest patronu ar varu – tas var radīt ļoti bīstamu situāciju.

Rīcība, ja nesprāgst patrona

Ja patrona nesprāgst, ieroci nedrīkst atvērt uzreiz.
Jāgaida vismaz 8–10 sekundes, lai izvairītos no iespējamas aizkavētas detonācijas.
Pēkšņi sprāgstoša patrona var izmest čaulīti lodes ātrumā – ļoti bīstami sejai un acīm.

Ieroča izlādēšanas secība

Vispirms noņem aptveri, tikai tad atvelk aizslēgu.
Jāpārbauda, vai stobrā nav palikusi patrona.
Ārzemēs bieži redzams: mednieki nēsā ieročus ar atvilktiem aizslēgiem vai atvāztiem stobriem – tas no pirmā acu uzmetiena parāda, ka ierocis nav pielādēts.

Droša rīcība ar ieroci medību laikā

Pielādējot vai izlādējot ieroci, stobrs vienmēr jāvirza uz augšu vai uz leju – nekad ne cilvēku virzienā.
Pēc pielādēšanas ierocis jānoliek uz drošinātāja, ja šaušana nesākas tūlīt.
Pirms šķēršļu pārvarēšanas (grāvji, sētas, vējlauzes, torņu kāpnes) ierocis jāizlādē.

Stobra pārbaude un aizsardzība

Pirms pielādēšanas pārliecinies, vai stobrā nav svešķermeņu (sniegs, lapas, zari utt.).
Ja svešķermenis paliek, šāviens var izraisīt stobra plīsumu – dzīvībai bīstami!
Šim nolūkam var izmantot:
- stobra korķus,
- papīra līmlentes gabaliņu uz stobra gala – to var nenoņemt pirms šāviena, jo tas neietekmē lodes lidojumu.

Divstobru bises drošības īpašības

Nedrīkst vienlaicīgi izšaut abus stobrus – ierocis tam nav konstruēts un var saplīst.
Nedrīkst turēt pirkstus uz abām mēlītēm vienlaikus – tas ir bīstami.

Ierocis nav instruments sitieniem

Ierocis ir paredzēts tikai šaušanai.
Aizliegts sist ar laidi, izmantot ieroci kā fiziska spēka līdzekli – tas bojā ierīces mehānismus un ir bīstami.

Galvenais princips: katru darbību ar ieroci veic tā, it kā tas būtu ielādēts un gatavs šaut.

Quiz