1.1. Medību jomu regulējošo normatīvo aktu prasības
Limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki
Kas ir limitētie medījamie dzīvnieki?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 1. punktu:
Limitētie medījamie dzīvnieki ir tie dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms.
Šie dzīvnieki tiek aizsargāti ar noteikumiem, lai saglabātu populāciju. To medības parasti prasa īpašu atļauju.
Piemēri (saskaņā ar Medību noteikumiem):
- Aļņi (Alces alces)
- Staltbrieži (Cervus elaphus)
- Medņi (Tetrao urogallus)
- Rubeņi (Tetrao tetrix)
- Vilki (Canis lupus)
Šie dzīvnieki uzskaitīti MK noteikumos Nr. 421, II nodaļā, 3.1. punktā.
Kas ir nelimitētie medījamie dzīvnieki?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 15. punktu:
Nelimitētie medījamie dzīvnieki ir tie dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts pieļaujamais nomedīšanas apjoms.
To medības var veikt brīvāk, ievērojot noteiktos termiņus un noteikumus.
Piemēri (saskaņā ar Medību noteikumiem):
- Lapsas
- Āpši
- Meža caunas
- Bebri
- Jenotsuņi
- Amerikas ūdeles
- Sējas zosis
- Mežacūkas
Šie dzīvnieki uzskaitīti MK noteikumos Nr. 421, II nodaļā, 3.2. punktā.
Svarīgi atšķirības momenti:
| Kritērijs | Limitētie dzīvnieki | Nelimitētie dzīvnieki |
| Nomedīšanas apjoms | Ierobežots (ar atļauju) | Neierobežots |
| Nepieciešama atļauja | Jā | Parasti – nē (bet jāievēro noteikumi) |
| Aizsardzības līmenis | Augstāks | Zemāks |
| Noteikumu avots | Medību likums, MK Nr. 421 | Medību likums, MK Nr. 421 |
Medību atļaujas
Kas ir medību atļauja?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 2. punktu:
Medību atļauja ir dokuments, kas ļauj norādītajā vietā nomedīt konkrētu skaitu limitēto medījamo attiecīgo sugu dzīvnieku.
Tas attiecas tikai uz limitētiem dzīvniekiem, kuru medīšanai tiek noteikts konkrēts apjoms.
Kam izsniedz medību atļaujas?
Saskaņā ar Medību likuma 13. pantu un MK noteikumu Nr. 421 regulējumu:
Medību atļaujas izsniedz Valsts meža dienests.
Tās tiek izsniegtas medību tiesību lietotājiem, pamatojoties uz pieļaujamo nomedīšanas apjomu un attiecīgo sugu dzīvnieku populācijas datiem.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
Ja medību platība atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, medību atļauju izsniedz:
Valsts meža dienests, ievērojot dabas aizsardzības noteikumus.
Mednieka sezonas karte un medību atļauja
Mednieka sezonas karte:
- dod tiesības piedalīties medībās sezonas laikā;
- nepieciešama papildus atļaujai limitēto dzīvnieku medībām.
Nelikumīgas medības – vai bez atļaujas?
Saskaņā ar Medību likuma 23. pantu:
Par nelikumīgām medībām tiek uzskatītas arī medības bez atbilstošas medību atļaujas limitēto dzīvnieku medīšanai.
Medību iecirkņi
Kas ir medību iecirknis?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 3. punktu:
Medību iecirknis ir vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs.
Tas ir oficiāli reģistrēts zemes apgabals, kurā tiek organizētas un veiktas medības.
Kādi ir galvenie nosacījumi medību iecirknim?
- Iecirkņa platībai jābūt vienlaidu teritorijai – bez pārtraukumiem.
- Iecirkni var apsaimniekot tikai viens medību tiesību lietotājs (piemēram, klubs vai juridiska/fiziska persona).
- Medību iecirknim jābūt reģistrētam atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Kur drīkst medīt, ja nav reģistrēts medību iecirknis?
Saskaņā ar Medību likuma 3. panta trešo daļu:
Medības nav atļautas vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot:
- Nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, ja tās veic medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona;
- Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;
- Ievainota dzīvnieka izsekošana, ja tā notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Medību platība
Kas ir medību platība?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 4. punktu:
Medību platība ir medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīga un medībām izmantojamā teritorija.
Tā var būt gan mežs, gan pļava, gan cita vide, kur dzīvniekiem ir iespējams brīvi dzīvot un kur atļautas medības.
Kas NAV uzskatāms par medību platību?
- Apdzīvotās vietas (piemēram, pilsētas, ciemi)
- Kapsētas
- Citas normatīvajos aktos aizliegtas teritorijas
Tādēļ par medību platību uzskata, piemēram:
Visa Latvijas teritorija, izņemot apdzīvotās vietas.
Medību iecirkņa minimālā platība
Lai reģistrētu medību iecirkni, jāievēro šādas minimālās platības:
| Reģistrē | Minimālā platība |
| Medību tiesību īpašnieks | 350 ha |
| Medību tiesību lietotājs (ar noslēgtu līgumu) | 1000 ha |
Šī informācija izriet no MK noteikumiem Nr. 421, 4. nodaļas par medību iecirkņu izveidi.
Minimālās platības medību iecirkņa reģistrācijai atkarībā no dzīvnieku sugām
Lai medību iecirknī būtu atļauts medīt noteiktas sugas limitētos dzīvniekus, tam jāatbilst konkrētām minimālās platības prasībām:
| Dzīvnieku suga | Minimālā medību platība (ha) | Ieskaitāmās zemes kategorijas |
| Stirnas un mežacūkas | 350 ha | Lauksaimniecības zeme, mežs, krūmāji, purvi, ūdens objektu zeme (izņemot ezerus), pārējā zeme |
| Staltbriežu govis un teļi | 1000 ha | Tikai meža masīvi, meža puduri, krūmāji, purvi |
| Staltbriežu buļļi | 2000 ha | Tikai meža masīvi, meža puduri, krūmāji, purvi |
| Aļņi | 2500 ha | Tikai meža masīvi, meža puduri, krūmāji, purvi |
Medību produkcija
Kas ir medību produkcija?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 5. punktu:
Medību produkcija ir medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti.
Tas nozīmē – viss, kas tiek iegūts kā materiāls rezultāts pēc medījuma nomedīšanas:
- Gaļa
- Ragi, ilkņi, galvaskausi
- Āda
- Asinis, iekšējie orgāni, ja tie tiek izmantoti
Medību trofejas
Tās ir daļa no medību produkcijas, bet ar specifisku nozīmi.
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 11. punktu:
Medību trofejas ir:
- Ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu,
- Ilkņi,
- Galvaskausi,
- Ādas.
Medību termiņi un sezona
Kas ir medību sezona?
Saskaņā ar Medību likuma 1. panta 8. punktu:
Medību sezona ir laika posms no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam.
Kurš nosaka medību termiņus?
Saskaņā ar Medību likuma 4. panta piekto daļu:
Valsts meža dienests ir institūcija, kura ir tiesīga mainīt medību termiņus, ja to prasa populācijas stāvoklis, postījumi, meteoroloģiskie vai fenoloģiskie apstākļi.
Vispārīgie medību laiki pēc medību veida
(Atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 3. pielikumam)
| Medību veids | ⏱️ Atļautais laiks |
| Ar dzinējiem vai traucēšanu | No 1. oktobra līdz 31. martam, no saullēkta līdz saulrietam |
| Staltbriežu un mežacūku medības ar dzinējiem | Līdz 31. janvārim |
| Individuālās medības | Atkarīgas no konkrētās dzīvnieku sugas noteiktajiem termiņiem |
| Ūdensputnu medības | No 10. augusta līdz 30. novembrim (ar ieročiem); līdz 15. oktobrim (ar suņiem) |
Medību termiņi pēc dzīvnieku sugām
(Šeit tikai daži piemēri; pilnu sarakstu skaties MK noteikumos Nr. 421, 3. pielikums)
| Dzīvnieks | Atļautais medību laiks |
| Alnis (bullis) | 1. septembris – 30. novembris |
| Alnis (govs, teļš) | 15. septembris – 30. novembris |
| Staltbriedis (bullis) | 1. septembris – 31. oktobris |
| Stirna (bakas) | 1. maijs – 31. oktobris |
| Mežacūka | Visa gada garumā (izņemot sivēnmātes ar sivēniem) |
Padomi eksāmenam
- Atceries atšķirību starp medību sezonu (gads no 1. aprīļa līdz 31. martam) un konkrētu dzīvnieku medību termiņiem.
- Medību veids (ar dzinējiem, traucēšanu, individuāli) bieži nosaka diennakts laiku un precīzus datumus.
- Dažām sugām ir dalīts termiņš – piemēram, staltbriežu govis un buļļi ir ar atšķirīgiem periodiem.
Likumi un noteikumi medībās
Medības Latvijā regulē vairāki likumi, Ministru kabineta noteikumi un institūciju lēmumi, kas nosaka kārtību, drošību un atbildību dabā.
Galvenie normatīvie akti:
- Medību likums
– pamata likums, kas nosaka vispārējo kārtību, medību tiesības, pienākumus un ierobežojumus. - MK noteikumi Nr. 421 “Medību noteikumi”
– detalizēti apraksta:- medību termiņus,
- ieroču izmantošanas kārtību,
- medību organizēšanu,
- medību produkcijas apstrādi un atzīmēšanu.
- Dzīvnieku aizsardzības likums
– attiecas uz medījamo dzīvnieku labturību un aizliegumiem medību praksē.
Dokumenti, kas jāņem vērā medībās:
Saskaņā ar Medību likuma 19. pantu, medniekam, atrodoties medībās, jāspēj uzrādīt:
| Dokuments | Kam vajadzīgs |
| Mednieka apliecība | Visiem medniekiem |
| Sezonas karte | Katru gadu |
| Medību atļauja | Ja tiek medīti limitētie dzīvnieki |
| Ieroča atļauja | Ja medības notiek ar šaujamieroci |
| Ieroča nēsāšanas/pārvadāšanas atļauja | Ja tiek pārvadāts ierocis |
Iestādes, kas uzrauga medības:
| Institūcija | Loma |
| Valsts meža dienests | Uzrauga, izdod termiņu grozījumus, kontrolē medību dokumentāciju |
| Valsts policija | Kontrolē ieroču glabāšanu, pārvadāšanu un izmantošanu |
| Vides dienests | Var iesaistīties īpašos gadījumos, kad skar aizsargājamās sugas |
Kas ir aizliegts?
Saskaņā ar Medību likuma 4. pantu, ir aizliegts:
- medīt bez nepieciešamajiem dokumentiem,
- izmantot neatļautus ieročus vai paņēmienus (piemēram, cilpas, tīklus),
- medīt sugas, kurām konkrētajā brīdī nav atļauts to darīt,
- pārsniegt atļauto limitu.
Eksāmenā bieži jautā par:
- kādi dokumenti jābūt medniekam;
- kura iestāde nosaka vai maina termiņus;
- kas notiek ar medību produkciju pēc nomedīšanas;
- kādus noteikumus jāievēro, glabājot un pārvadājot ieroci.
Citi jautājumi medību eksāmenā
Šī sadaļa apvieno tos jautājumus, kuri neattiecas tieši uz likumu pantos noteiktām medību normām, bet ir saistīti ar praktisku uzvedību medībās, ieroču drošību, ētiku, iestāžu lomu un tipiskām situācijām, ar kurām mednieks var sastapties dabā.
Drošība un rīcība medību laikā
Ievēro vispārējos drošības principus:
| Noteikums | Paskaidrojums |
| Ieroci vienmēr uzskata par pielādētu | Pat ja zini, ka tas nav – nekad netēmē uz cilvēkiem |
| Nedrīkst lietot ieroci ar defektiem | Ja drošinātājs, aizslēgs vai stobrs ir bojāts |
| Nedrīkst šaut uz neskaidriem mērķiem | Arī spilgts apģērbs ne vienmēr pasargā |
| Ievēro distanci un komunikāciju | Īpaši dzinējmedībās un komandās |
Aizliegtās situācijas:
- Stirnas kazas ar teļu nomedīšana — aizliegta.
- Ja mednieks uzskata, ka dzīvnieks ir ievainots, pašrocīga dzinēja loma bez norīkojuma ir pārkāpums.
- Bez vadītāja atļaujas nedrīkst atstāt mastu pēc šāviena.
Iestāžu kompetences pārskats
| Iestāde | Funkcija medību procesā |
| Valsts meža dienests | Uzrauga medības, nosaka termiņus, kontrolē atļaujas |
| Valsts policija | Uzrauga ieroču glabāšanu, pārvadāšanu |
| VVD (Vides dienests) | Kontrolē sugu aizsardzību, izskata pārkāpumus vides jomā |
Tipiski situāciju jautājumi eksāmenā
| Jautājums | Pareizā rīcība |
| Ko darīt ar ievainotu dzīvnieku? | Rīkoties tikai ar vadītāja atļauju |
| Kad drīkst tuvoties dzīvniekam, ko aprej suņi? | Tikai viens vai divi norīkoti mednieki |
| Kā jāpārvieto ierocis? | Ar derīgu pārvadāšanas vai nēsāšanas atļauju |
| Kad ir atļauts izmantot medību torni? | Ja tas ir likumīgi izvietots, ar saskaņotu pieeju |
Kopsavilkums
- Šī sadaļa uzsver pareizu uzvedību un veselā saprāta piemērošanu medībās.
- Tā pārbauda ne tikai likuma zināšanas, bet arī spēju izdarīt pareizo izvēli situācijās, kuras likumā nav viennozīmīgi definētas.
- Šāda veida jautājumi visbiežāk ir vienkārši, ja domā kā atbildīgs mednieks.